Latvijas sieviešu izlase ar piecām uzvarām piecās spēlēs februāra sākumā Valmierā triumfēja 2013. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā, bet turnīra rezultatīvākā spēlētāja un mūsu komandas kapteine Gunita Kārkliņa pauž pārliecību, ka vēlreiz pārliecinājusies par to, cik lieliski ir spēlēt Latvijas valstsvienībā!

 

Latvijas izlase turnīru sāka ar divām uzvarām ar 4:2 pār Slovākiju un Vāciju, bet pēc tam tika gūti rezultāta ziņā trīs pārliecinoši panākumi – pār Itāliju (13:1), Dāniju (6:1) un Igauniju (6:1). Līdz ar to šā gada decembrī Latvijas florbolistes būs 16 komandu pulkā, kas Čehijā startēs pasaules čempionātā.

 

„Tikai pēc turnīra beigām varējām secināt, ka tieši pirmā spēle pret Slovākijas izlasi bija tā svarīgākā. Vadošās slovākietes pārstāv Čehijas čempionvienību, šajā komandā gūstot pārliecību par saviem spēkiem. Ja vēl pirms turnīra sākuma tieši maču ar Slovākiju būtu noteikušas kā galveno, tad noteikti mūsu darbībā būtu ielavījies nevajadzīgs respekts pret sāncensēm. Šoreiz visu izdevās paveikt kā nepieciešams, pārspējot slovākietes ar 4:2,” atceras Latvijas izlases kapteine Gunita Kārkliņa, kura piecās spēlēs kopumā guva septiņus vārtus un izpildīja četras rezultatīvās piespēles.

 

„Starptautiskajā florbolā gan klubu, gan izlašu līmenī Latvijas komandas ir tā kā pa vidu starp eliti un pārējām valstīm. Atbilstoši meistarības līmenim pasaules rangā varam ieņemt piekto līdz septīto vietu, automātiski kļūstot par šāda kvalifikācijas turnīra favorītēm. Prieks, ka to izdevās apliecināt arī piecās spēlēs Valmierā, izcīnot piecus panākumus,” uzsver Kārkliņa. „Florbols piedzīvo strauju attīstību, spēlētājas kļūst fiziskākas, meistarīgākas. Pēdējos gados mums daudz maz izdevies uzturēt attīstības tempus līdzīgi kā citās vadošajās valstīs, saglabājot arī šīs pozīcijas aiz elites kvarteta. Nešaubīgi, ka meistarības plaisa ir kļuvusi daudz mazāka, jo sporta veids strauji attīstās Polijā, Vācijā, Dānijā, ievērojami palielinot tieši masveidību.”

 

Nereti caur kvalifikācijas sacensībām vietu čempionātos izcīnījušās komandas demonstrē labāku sniegumu par iepriekš favorītu lomu ieguvušajām vienībām.

 

„Sieviešu valstsvienībai vienmēr ir trūcis augsta līmeņa pārbaudes spēļu un turnīru, tādēļ nepieciešamība aizvadīt kvalifikācijas ciklu noteikti nāks par labu komandai, jo tā bija papildus iespēja saspēlēties, gūt pieredzi mačos pret citu valstu izlasēm. Cīņas ar igaunietēm vismaz pagaidām nav diez ko noderīgas, tādēļ iepriekš nereti nācies spēlēt ar vīriešu komandām. Protams, līdz pasaules čempionātam Čehijā vēl ir desmit mēneši un pirms tā atkal būs nepieciešamas pārbaudes spēles,” komentē Gunita.

 

Latvijas izlases kodolu veidoja „RSU” un „Rubenes” florbolistes, taču bija arī pārstāves no „Ķekavas” un ārvalstu klubiem.

 

„Prieks, ka izlases kopīgajā ikdienā treniņos, spēlēs, brīvajā laikā nebija kaut kāda sadalījuma pa klubiem – „RSU”, „Rubene” vai „Ķekava”. Arī izlases spēlētāju maiņas netika veidotas vienīgi pēc klubu principa, tādēļ veidojās vienota izlase. Tas ir ļoti svarīgi, jo ne tikai sieviešu florbolā, bet arī visā sieviešu sportā kopumā psiholoģiskais aspekts panākumu nodrošināšanā ir pat svarīgāks par meistarības līmeni. Ja Latvijas izlase nebūtu vienota savā mērķī izcīnīt pirmo vietu šajā turnīrā, tad ļoti grūti būtu gan trenerim, gan man kā kapteinei mēģināt kaut ko mainīt,” akcentē Kārkliņa, kuras loma komandā esot salīdzināma ar Sanda Ozoliņa kā kapteiņa devumu hokejā!

 

Spēļu protokoli liecina, ka Latvijas izlases sniegumu klātienē Valmierā vērojuši apmēram 500 līdzjutēju.

 

„Ņemot vērā, ka Rīgā nav atbilstošas sporta zāles, kur varētu aizvadīt šādus turnīrus, tad izvēle par labu Valmierai noteikti ir atbalstāma. Lai arī rīdziniecēm radi un draugi nevarēja tik lielā pulkā darba dienās aizbraukt līdz Valmierai, taču skatītāju atbalsts bija nodrošināts, jo liela daļa izlases spēlētāju nākušas no šī reģiona. Ļoti reti ir iespēja valstsvienībai aizvadīt oficiālās spēles savu skatītāju priekšā, tādēļ Valmierā mums tika nodrošināts lielisks atbalsts. Jo īpaši tas noderēja mačā pret Dāniju, kad nonācām zaudētājos. Tieši skatītāju tribīņu skandētais „Latvija, Latvija” bija kā grūdiens turpmākajai cīņai un sešiem mūsu vārtiem pēc kārtas. Valmierā noteikti bija vairāk skatītāju kā rudenī Zviedrijā notikušajā Čempionu kausā ar labāko klubu līdzdalību,” gandarījumu par Valmierā aizvadītajām dienām neslēpj Kārkliņa. „Florbola popularitāte nešaubīgi ir augusi, jo Valmieras turnīra laikā tam sekoja līdz arī daudzi cilvēki, kuri iepriekš pat varbūt nebija pievērsuši uzmanību faktam, ka spēlēju florbolu. Tagad daudzi kolēģi bija informēti par notiekošo, Latvijas izlases rezultātiem. Arī radinieki stāstīja, ka viņu sabiedrībā florbols ir kļuvis daudz atpazīstamāks.”

 

2011. gada decembrī Šveicē notikušajā pasaules čempionātā Latvija izcīnīja septīto vietu, pa priekšu palaižot ne tikai Zviedriju, Somiju, Čehiju un Šveici, bet arī Norvēģiju un Poliju.

 

„Skaidrs, ka nepieciešams daudz strādāt, lai arī pasaules čempionātā varētu parādīt labāko sniegumu. Turnīrā Valmierā mērķa īstenošanai tas nebija nepieciešams, bet pasaules čempionātā Čehijā mūs gaida daudz nopietnāks pārbaudījums. Ja kardinālas izmaiņas sastāvā nav iespējamas, jo izlases kandidātu pulks ir ierobežots, tad nepieciešams izdarīt visu, lai mūsu spēlētāju iespējas tiktu maksimāli izmantotas. Ar to domāju izmaiņas treneru korpusā, jo nepieciešami daudz ambiciozāki izlases vadītāji. Skaidrs, ka nav daudz treneru, kuri vēlas strādāt ar sieviešu komandu, taču arī pēc Valmieras turnīra neatstāja domas par to, ka potenciāls ir daudz lielāks nekā parādītais sniegums laukumā. Izlases sastāvs ir pietiekami stabils, lomas vairāk vai mazāk sadalītas, jo katrā kolektīvā ir nepieciešami gan klavieru nesēji, gan pianisti, taču katra konkrētā spēle ir atšķirīga un kāršu izspēles stratēģiju jau tomēr nepieciešams vadīt taktiski gudram cilvēkam. Tikai tad varēsim domāt ne tikai par iepriekš izcīnīto pozīciju nosargāšanu, bet arī par maksimālā rezultāta sasniegšanu, gūstot arī kādu iepriekš neplānotu panākumu,” izlases kapteine pauž savu skatījumu uz notiekošo komandā.

 

Šonedēļ kļuva zināms, ka 2014. gada pasaules U-19 čempionātā Latvijas meitenēm būs jāspēlē A divīzijā, ieņemot no turnīra atsauktās Dānijas vietu. Šajā vecuma grupā elitē spēlē tikai astoņas spēcīgākās izlases.

 

„Pašreiz viennozīmīgi nav iespējams apgalvot – kurā divīzijā spēles būtu noderīgākas mūsu meitenēm. Pašreiz mūsu U-19 izlase nevar konkurēt ar elites valstu vienaudzēm, ievērojami progresējušas arī norvēģietes. Tajā pašā laikā gaidāmās tikšanās ar pasaules grandiem noteikti varētu būt papildus stimuls ikdienas treniņiem, meistarības papildināšanai, lai čempionāta mačos, piemēram, pret somietēm vai zviedrietēm izvairītos no graujošām sakāvēm. Ja arī U-19 izlasei neizdotos gūt nozīmīgas uzvaras, tad vadošajām spēlētājām noteikti jābūt vēlmei šādos turnīros gūt pieredzi, lai pretendētu uz vietām lielajā Latvijas izlasē. Pārstāvēt Latvijas valstsvienību pasaules čempionātā – tas ir riktīgi forši un tieši šo emociju dēļ ir vērts spēlēt florbolu,” pārliecinoši saka Gunita, kura 2004. gadā U-19 izlases rindās palika vienu vārtu attālumā no pasaules čempionāta bronzas, jo izšķirošajā mačā ar 3:4 tika zaudēts Šveices vienaudzēm.

 

Latvijas sieviešu izlasei pasaules čempionāts šā gada decembrī Čehijā, U-19 izlases meitenēm – nākamā gada maijā Polijā, bet tuvākais no pasaules čempionātiem notiks maijā, kad Latvijas U-19 izlases puišiem būs jādodas cīņās Vācijā notiekošā pasaules čempionāta A divīzijā.

 

Renārs Buivids