Pēc pagājušajā nedēļas nogalē aizvadītajām Latvijas Florbola čempionāta vīriešu un sieviešu Virslīgas finālspēlēm, ko klātienē noskatījās arī Latvijas vīriešu un junioru florbola izlašu galvenais treneris Īro Parviainens (Iiro Parviainen) atzina, ka bija patīkami pārsteigts par to, ko šajās spēlēs redzējis.

"Divas patiešām labas vīriešu fināla spēles, kā arī mačs par 3. vietu sagādās mums zināmas problēmas, lai formētu nākamo izlases kandidātu sarakstu izlases sagatavošanās nometnēm," savu pārsteigumu neslēpa Parviainens. "Patiesību sakot, vairāki spēlētāji parādīja savu talantu - ļoti labu sniegumu un attieksmi konkrēti šo finālspēļu laikā. Tieši šādi spēlētāji būtu pelnījuši iespēju tikt uzaicināti piedalīties nākamajās izlases treniņnometnēs. Jāatzīst, ka vairākiem pašreizējiem izlases spēlētājiem nāksies krietni papūlēties, lai saglabātu savu līdzšinējo vietu izlasē," savas pārdomas par spēlētājiem neslēpa izlases galvenais treneris. "Visu komandu vārtsargi nospēlēja ļoti labi! Arī tiesnešu darbs manā skatījumā tika veikts augstākajā līmenī. Taču, runājot par spēlētāju uzdevumiem – lai "izdzīvotu" starptautiskajās spēlēs, florbolistam ir jāmāk spēlēt spēcīgi un ar pareizu attieksmi, jāprot saglabāt vēsu prātu spēles laiku," uzsvēra Īro Parviainens.

Tāpat Latvijas vīriešu izlases galvenais treneris atzina: "Man bija un ir svarīgi redzēt šīs finālspēles, kurās varēju vērot sportistus spēlējam ātrā tempā un zem liela atbildības spiediena. Tas vēlreiz apliecina to, ka cīņa par iekļūšanu izlasē būs smaga, kas savā ziņā ir tikai labi mums visiem. Man bija svarīgi šīs spēles redzēt klātienē, jo ir jāsajūt atmosfēra, kas bija patiešām vienreizēja. Latvijas finālspēlu atmosfērā savā ziņā pat pārspēj Somijas finālus."

"Izlasē mēs ceram ieraudzīt vairākas svarīgas lietas – spēlētāju motivācijas līmeni, spēju spēlēt paaugstinātas spriedzes ietekmē, savu darbību kontroli, spēlējot ar bumbiņu un bez tās, kā arī spēlētāju prāta noturību (piemēram, izvairīšanos no nevajadzīgiem pārkāpumiem), kā arī fiziskās spējas un sagatavotību visas spēles garumā un tās papildlaikā, kā arī pēcspēles soda metienos. Lai arī cik paradoksāli tas nebūtu, vadošās komandas vai izlases bieži zaudē vai uzvar tieši spēles pēdējās minūtēs. Šādās situācijās florbolistiem ir jāspēj domāt un rīkoties sabalansēti, spēlējot tā saukto "divu ceļu spēli"," uzsvēra Īro Parviainens.