Par pagājušā mēneša Latvijas florbola čempionāta vīriešu virslīgas labāko spēlētāju – Asics balvas ieguvēju, tika atzīts "RTU/Inspecta" spēlētājs Ainārs Juškēvičs. Ainārs, kurš florbolistu aprindās pazīstams arī kā Jusis, četrās novembra spēlēs guva 19 rezultativitātes punktus, palīdzot savai komandai izcīnīt trīs uzvaras. Piedāvājam nelielu interviju ar Aināru Juškēviču.

Zinot, ka esi trenējies hokejā, pajautāšu, cik ilgi tu ar to nodarbojies, kur spēlēji, vai bija kādi sasniegumi?
- Jā, ir gadījies uzspēlēt pirms tam... Hokejā sāku trenēties šķiet piecu gadu vecumā un spēlēju līdz pat 17 gadiem, tātad kopā sanāk - 12 gadus. Spēlēju es "Latvijas bērzs 81", vēlāk šo komandu sauca "Mantess". Esmu spēlējis arī Latvijas U-16 izlasē dažādos turnīros.

Kas tevi pamudināja pievērsties florbolam?
- Kad pārstāju spēlēt hokeju, nevarēju nosēdēt mierīgi, organisms bija pieradis pie nemitīgām slodzēm, tāpēc prasīja kaut kādas fiziskas aktivitātes. Tā nu izdomāju, ka jāpamēģina florbols. Pēc pirmā treniņa domāju - kas tas par sporta veidu, ne nūju pretiniekam pacelt, ne kādu spēka paņēmienu pielietot? Pat domāju vairāk nemaz nemēģināt, bet tad kaut kā pamazām pieradu un tā lieta aizgāja. Jāsaka, ka mūsdienās florbols ir palicis ļoti atlētisks, to var redzēt florbola TOP valstu (Zviedrijas, Somijas, Šveices) čempionātos. Pat hokejisti, kuri redzējuši augsta līmeņa florbola spēles, smej, ka viņiem jau būtu iedots divīts, bet mums tiesnesis nosvilpj tik sodu...

Cik un kādas Latvijas čempionāta godalgas tev ir?
- Trīs zelta medaļas un viena sudraba.

Tu vienmēr esi komandas kapteinis – tā bija gan "Latvijas Avīzē", gan izlasē, tā ir arī "RTU/Inspecta". Tavuprāt, pateicoties kurām rakstura īpašībām tev tiek uzticēts šis gods?
- Tas jājautā treneriem un komandas biedriem. Arī hokejā biju komandas kapteinis. Varbūt tāpēc, ka man nepatīk zaudēt un vienmēr cenšos sevi visu atdot spēlei.

Tas, ka tu vienmēr esi starp rezultatīvākajiem virslīgas spēlētājiem, nav nekāds pārsteigums. Šosezon tu esi ne vien rezultatīvs, bet arī viens no korektākajiem florbolistiem (līdz šim nopelnīts tikai viens noraidījums). Tā ir sagadīšanās vai likumsakarība?
- Vispār jau esmu ļoti emocionāls spēlētājs, bet soda minūšu man nekad nav bijis daudz, nezinu kāpēc tā.

Vai tev ir gadījies iemest tik svarīgu golu, par kuru atceroties vienmēr uzlabojas garastāvoklis? Bet varbūt palika neizmantota kāda vārtu gūšanas iespēja, kas pēc tam rādījusies murgos?
- Hmmm... Varbūt tie varētu būt vārti, kas gūti finālspēlēs - tās vienmēr ir bijušas spilgtas emocijas. Droši vien arī mani pirmie vārti pasaules čempionātā, kurus guvu spēlē pret Somiju. Neizmantotās iespējas es cenšos diezgan ātri aizmirst, lai nemaisās pa galvu - tā vieglāk spēlēt.

Kurš no virslīgas vārtsargiem tev ir pats neērtākais?
- Es pat nezinu, nekad neesmu aizdomājies. Spēlēs nemaz nepievēršu uzmanību tam, kas stāv pretinieku vārtos. Koncentrējos tikai uz to, lai gūtu vārtus vai izkārtotu vārtu gūšanas iespējas saviem maiņas partneriem.

Vai esi kādreiz domājis par iespēju Latvijas izlases sastāvā piedalīties olimpiskajās spēlēs?
- Domāju, ka man kā spēlētajam šādas iespējas nebūs, varbūt kādreiz kā trenerim. Nebūtu slikti, ja florbols kādreiz tiktu olimpiskajās spēlēs, tad šis sporta veids paceltos pavisam citā līmenī.

Vai vari pastāstīt kādu ar florbolu saistītu kuriozu (spēlē vai pat ārpus laukuma)?
- Bija kāds atgadījums, par kuru nāk smiekli vēl tagad. Tas bija 2000. gada pasaules čempionātā Norvēģijā (tas bija mans pirmais PČ). Pirms vakara spēles ar Dāniju gulēju diendusu un mazliet aizgulējos, tādēļ uz komandas autobusu, lai brauktu uz spēli, bija jādodas steigā. Pēc kāda laika es apjēdzu, ka esmu aizmirsis ielikt lēcas acīs (tajā laikā man bija pasliktinājusies redze un es sāku izmantot kontaktlēcas). Tā kā komandā biju jauniņais, negribējās nevienam par to teikt, lai neizsmej, un tā arī noklusēju. Tā nu es to maču nospēlēju - pretinieku vārti miglā, spēlēju uz sajūtām... Domāju, ka sanāca labi, jo pēc spēles pat tiku paslavēts no treneru puses.

Vai tev ir bijuši piedāvājumi spēlēt florbolu kādā ārzemju klubā? Varbūt bijusi doma kādu piedāvājumu izmantot?
- Jā ir bijuši - gan no Zviedrijas, gan Somijas, Šveices, Norvēģijas un Čehijas. Kad biju jaunāks, bija doma braukt prom, bet vienmēr kaut kas nojuka. Vēlāk jau visiem piedāvājumiem atteicu, jo biju sakārtojis savu darba vidi šeit. Ja es aizbrauktu prom, tad, iespējams, ka florbols Ulbrokā varētu arī apsīkt [Ainārs trenē gan Ulbrokas virslīgas komandu, gan arī bērnus un jauniešus – aut.], jo nav īsti, kas to visu varētu pārņemt. Ja visu sakārtošu, nav izslēgts, ka es varētu pamēģināt uzspēlēt kādā augstāka līmeņa čempionātā.



Attēlā: Ainārs Juškēvičs
Foto: Florbolam.lv