Latvijas Florbola savienība sadarbībā ar uzņēmumu AVEX (Tavs Audio-Video Eksperts) par vīriešu Virslīgas pagājušā mēneša labāko spēlētāju atzina FK "Bauska" uzbrucēju Pēteri Zeltiņu. Jūsu uzmanībai piedāvājam nelielu interviju ar šo florbolistu.

 

Cik gadu vecumā tu pirmo reizi paņēmi rokās florbola nūju?

Tas bija, kad mācījos kādā 3. klasē (2003. gadā). Ar klasesbiedru aizgājām uz florbola treniņu. Viņš jau trenējās kādu laiciņu, teica, ka baigi forša spēle, treneris arī labs (Dainis Akmentiņš).

 

Kurš bija tavs pirmais treneris, kurš no treneriem tev devis visvairāk?

Pirmais treneris man bija basketbolā. Sākumā trenējos basketbolā un paralēli florbolā. No florbola treneriem, domāju, ka visvairāk devis tieši Dainis Akmentiņš, jo viņš man iemācīja spēles pamatus, pirmo taktiku utt. Jāsaka, ka visi treneri, pie kuriem esmu trenējies, devuši lielu ieguldījumu manā sportiskajā izaugsmē.

 

Ar kādu sporta veidu tu nodarbotos, ja nebūtu izdomāts florbols?

Iespējams, ka turpinātu spēlēt basketbolu. Futbols mani īpaši nesaista, kaut arī bērnībā ar draugiem spēlējām pagalmā.

 

Kura spēle tavā sportista karjerā bijusi visveiksmīgākā, kāpēc?

Daudzas spēles bijušas labas, bet tāda īpaša varētu būt 2010./2011. gada sezonā pret "Lielvārdi", kad vinējām ar 10:3. Atmosfēra mūsu zālē bija fantastiska, prieks bija spēlēt un viss, ko darījām, mums arī izdevās.

 

Kādi ir tavi vaļasprieki?

Man bērnībā ļoti patika makšķerēt, bet tagad tam maz laika, tāpēc sanāk ļoti reti.
Patīk ar draugiem pavadīt laiku, dažreiz dodamies dažādos spontānos izbraucienos. Brīvajā laikā spēlēju pokeru gan internetā, gan ar draugiem.

 

Vai ir iesauka, kurā tevi uzrunā komandas biedri? Kāda?

Mani parasti sauc uzvārdā, dažreiz pa Zelču, Zeltu, Pīteru, Zenku.

 

Vai ir florbola spēlētājs, kuram tu centies līdzināties? Kurš?

Agrāk bija tāds (F.Djurlings), bet tagad cenšos mācīties no visiem pieredzējušajiem spēlētājiem.

 

Kādi ir tavi līdzšinējie lielākie sasniegumi sportā?

Esmu iekrājis jau diezgan lielu skaitu ar medaļām. Ir gan basketbolā, futbolā, vieglatlētikā, šautriņās un netradicionālos sporta veidos. Lielākie sasniegumi varētu būt 5. vieta 2011. gada pasaules čempionātā junioriem. Jaunatnes čempionātā man ir trīs zelta, viena sudraba un trīs bronzas medaļas. Kad spēlēju basketbolu, ieguvām 1. vietu starptautiskā turnīrā, kas notika Zviedrijas pilsētā Gēteborgā.

 

Kā tu vērtē Latvijas junioru izlases sniegumu pēdējā pasaules čempionātā, kurā spēlēji arī tu?

Domāju, ka nospēlējām diezgan normāli. Protams, ka varējām labāk, bet nesanāca. Lieku visas cerības uz nākamo U19 izlasi, jo tās kandidātos būs man labs draugs un komandas biedrs Toms Niedre.

 

Vai vari pastāstīt kādu ar florbolu saistītu kuriozu (spēlē vai pat ārpus laukuma)?

Jauniešos bija tāds atgadījums. Mums bija jābrauc uz Liepāju vai Talsiem spēlēt. Izbraukšana bija plānota ap pulksten 7 no rīta. Sanāca tā, ka šoferis nemaz nezināja, ka viņam jāved mūs. Viņam visu laiku zvanīja, bet viņš necēla telefonu. Tā mēs sporta namā "Mēmele" nosēdējām kādas 2 - 3 stundas, gaidīdami autobusu. Beigu beigās tika atrasts cits autobus un mēs aizbraucām uz plānoto spēli. Nokļuvuši galamērķi, mēs jau bijām pārgarlaikojušies un nošļukuši. Trenerim nācās krietni pasvīst, lai mūs uzmundrinātu.