Par mēneša labāko spēlētāju ELVI florbola līgā sievietēm janvārī tika atzīta FK "Ķekava" uzbrucēja Laura Skujevska.  Florboliste četrās spēlēs izcēlās ar pieciem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm (4+0 pret Kocēnu "Rubeni" un 1+2 pret FK "NND"). Laura norāda, ka viņas sākotnējie mērķi šajā sezonā bija daudz pieticīgi par pašlaik sasniegto, kā arī atzīst, ka pašlaik ķekavietes izslēgšanas spēlēs nonākušas aizas malā, taču regulārā turnīra gaitā no tādas situācijas spējušas izķepuroties jau ne reizi vien. 

 

Skujevska oficiālās florbola sacensībās aizvada vien savu otro sezonu, tomēr pirmie soļi šajā sporta veidā tika sperti jau agrāk. "Ar florbolu nodarboties sāku jau diezgan sen, kad manā Penkules pagastā bijām aptuveni 15 meitenes, kuras regulāri sanācām kopā un sava prieka pēc uzspēlējām. Tad Kroņaucē uzcēla sporta halli un Dainis Ābols uzaicināja mani spēlēt tur. Spēlējot un trenējoties nopietnāk, vēl vairāk iemīlēju florbolu. Liels prieks, ka viss pavērsās tā, ka šobrīd esmu šeit – Ķekavā," komentē Skujevska, kuru Vasaras Līgā pamanīja ķekaviešu menedžeris Artis Drēziņš un piedāvāja pievienoties savai komandai.

 

"Komandas biedrenes man nu jau ir kā otrā ģimene. Sākumā bija bail no viņām, tagad ir bail bez viņām. Ķekavietes man ļoti palīdzēja iejusties. Tāpat arī biju pārsteigta, ka jau no pirmajām spēlēm treneris man tik ļoti uzticējās. Minētie apstākļi, kā arī ģimenes atbalsts (paldies liels par to!) ir manas šīs tik veiksmīgās sezonas panākumu atslēga."

 

Savu debiju Virslīgā Skujevska atzīmēja ar vārtiem sezonas atklāšanas spēles pret "Rubeni" jau otrajā periodā. "Prieks, ka mans pirmais gols Virslīgā bija skaists – augšējā vārtu stūrī – tāds, kuru prieks atcerēties. Šajā spēlē arī sajutu, ka varu būt savai komandai noderīga. Sezonas mērķis bija gaužām pieticīgs – noturēties trešajā maiņā, labākā gadījumā otrajā," sezonas sākuma sajūtas komentē uzbrucēja, kura pašlaik ir trešā rezultatīvākā FK "Ķekava" rindās un desmitajā vietā visā ELVI florbola līgā. "Protams, uzreiz izjutu līmeņa atšķirību, ja salīdzina ar 1. līgu. Tomēr bail nebija, jo daudzas no pretiniecēm kocēnietēm bija satiktas jau tieši 1. līgas cīņās."

 

Skujevskas līdz šim spilgtākā sezonas spēle tika aizvadīta tieši janvārī – mēnesī, par ko arī uzbrucēja izpelnījusies iepriekšminēto atzinību. Lai arī ķekavietes pirms 3. perioda bija iedzinējās ar 2:6, viņām izdevās izcīnīt uzvaru pamatlaikā (7:6), Laurai šajā spēlē gūstot četrus vārtus, kuru starpā arī rezultātu izlīdzinošais un uzvaras gols. "Šī spēle man būs atmiņā ilgu laiku. Pēc mača nespēju noticēt ne tam, kā atspēlējāmies, ne arī faktam, ka guvu tik daudz vārtu. Pirms pēdējā perioda biju ļoti uzvilkusies, jo jutu, ka varu nodemonstrēt labu sniegumu, taču līdz tam laukumā pietiekami nestrādāju. Pēdējā trešdaļā gan katrā epizodē cīnījos līdz galam. Atceros, ka viena no pretiniecēm mani nosauca par nenormālu. Pasmaidīju un sapratu, ka jāturpina vēl aktīvāk. Galu galā tas atmaksājās."

 

Ķekavietes pusfināla sērijā nonākušas smagā situācijā – lai arī sērijā pret FK "NND" pirmajās divās spēlēs tika uzvarēts, sekoja trīs zaudējumi un nu, lai iekļūtu finālā, jāuzvar divas spēles pēc kārtas, jo sērijā rezultāts šobrīd ir 2:3. "Neviena uzvara šosezon nav nākusi bez piepūles. Noteikti nedomājām, ka mums viss nāks viegli - ne pirms izslēgšanas spēlēm, ne arī pēc divām uzvarām tajās. Visticamāk, nebijām pietiekami noskaņojušās cīņai. Ir pat grūti izskaidrot, kas zaudētajos mačos bija mūsu problēmu pamatā, taču spēle negāja no rokas, kā arī veiksme nebija FK "Ķekava" pusē. Tagad atkāpšanās ceļa vairs nav. Atkal esam tajā pašā situācijā, kā pret "Rubeni" janvārī pie četru vārtu deficīta pēc diviem periodiem -  laika, lai ko labotu, palicis maz, bet par katru cenu jāpārņem iniciatīva un jāuzvar."

 

Komentējot pašas nākotni, Skujevska norāda, ka, viņa nopietni spēlējot vien otro gadu, vēl ir daudz nianšu, ko uzlabot. "Pirmkārt, pārliecība. Arī fiziskā forma varētu būt labāka. Protams, kā jau vairumam meiteņu, arī man gribētos uzspēlēt Latvijas izlasē, bet līdz tam vēl jāpaaugas gan tehniskā izpildījuma ziņā, gan emocionāli."

 

Intervēja: Elīna Drēziņa