ELVI florbola līgā vīriešiem mēneša labākā spēlētāja titulu par savu sniegumu februārī bija izpelnījies "Mogo-RTU/Rockets" uzbrucējs Gvido Lauga. 

 

G.Lauga palīdzēja savai komandai izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pārspēt "FBK Valmiera/VIA", četrās šīs sērijas tikšanās reizēs gūstot astoņus punktus (4+4). Pirms tam viņš ar trim vārtiem un rezultatīvu piespēli atzīmējās arī pēdējā regulārā turnīra spēlē pret Stalbes "SK Pārgauja". Gvidoprāt, daudzie izslēgšanas spēļu pavērsieni bija skaidrojami ar pašu rīdzinieku nespēju vienlīdz kvalitatīvi aizvadīt visu maču vai sēriju. Kā piemēram, finālspēles izskaņā "Mogo-RTU/Rockets" pie neizšķirta rezultāta pārlieku aktīvi metās pārņemt vadību, tādējādi iedzinējos nonākot paši.

 

FBK "Valmiera/VIA" un "Mogo-RTU/Rockets" pirmās kārtas duelis ELVI florbola līgā vīriešiem atkārtojās jau otro gadu. Lai arī pagājušajā sezonā spēles vieglas nebija, toreiz rīdziniekiem tik lielas grūtības neradās. "Protams, valmierieši arī ir auguši, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, bet domāju, ka pārsvarā mēs paši spēlējām kā pa kalniem. Nebija tādas spēles, kurā mēs visas 60 minūtes būtu cīnījušies tā kā vajadzētu."

 

Arī pusfinālspēļu sērija pret "Ulbroka/FS Masters" raksturojama kā pavērsieniem pilna – divām "Mogo-RTU/Rockets" uzvarām sekoja tikpat zaudējumi pagarinājumā. "Manuprāt, šīs divas pirmās uzvaras lika mums domāt, ka nu jau viss padarīts. Atliek tikai uzvarēt mājas spēles un viss. Ulbrokieši bija vairāk sagatavojušies trešajam un ceturtajam mačam. Kad rezultāts sērijā kļuva 2:2, jau bija pamatīgi jāsakoncentrējas un jāgatavojas nākamajai cīņai. To arī paveicām un sērijā uzvarējām."

 

Savukārt spēlē par zeltu nācās piekāpties lielvārdiešiem, pat neskatoties uz spēju atspēlēšanos, gūstot divus vārtus 17 sekundēs un panākot neizšķirtu 13 minūtes pirms pamatlaika beigām. "Zelts nebija tālu, bet tāds ir sports. Atgūstot divus ātros vārtus, bija tāds kā pacēlums – jutām, ka varam. Gribējām gūt vēl  vārtus un, manuprāt, tas arī mūs iegāza, jo raujoties uz priekšu, aizmirsām par aizsardzību, un neilgi pēc neizšķirta panākšanas atkal ielaidām golu. Manuprāt, tas bija spēles lūzuma punkts."

 

Šīs sudraba medaļas galvaspilsētas klubam bija otrās divās sezonās, pirms tam rīdzinieki izcīnīja divas bronzas pēc kārtas. "Pats kopā ar "Mogo-RTU/Rockets" esmu izcīnījis vienu  bronzu un divus sudrabus. Ņemot vērā tendenci, tagad vajadzētu būt diviem zelta gadiem, bet to rādīs nākamās sezonas. Jātrenējas un vēlreiz jātrenējas, lai mēs kļūtu vēl labāki."

 

Latvijas Olimpiādē Gvido pārstāvēja Pārgaujas novadu. Pārgaujiešiem kvalifikācijas turnīra pēdējā stadijā nācās cīnīties tā sauktajā "nāves grupā", kurā bez viņiem atradās, kā izrādās, arī divas nākamās finālistes - Kocēnu un Rīgas izlases, kā arī ķekavieši. Ja Olimpiādes čempioni kocēnieši tika sagrauti pat ar 10:2, tad galvaspilsētas pārstāvji un Ķekavas izlases Pārgaujas novada komandai izrādījās pārāk ciets rieksts.

 

"Pret Kocēnu komandu sakrita viss, kas nesakrita 1. kārtā, turpretī pret Rīgas izlasi, lai arī nospēlējām it kā labi, taču dažās epizodēs bija kļūdas, kas maksāja mums vārtus un noveda pie negatīva gala iznākuma. Ķekavas novada izlase, pret ko mums bija pēdējā spēle, zaudēja gan Kocēniem, gan Rīgai, līdz ar to gribēja parādīt, ka arī kādu var uzvarēt. Otrā perioda beigās un trešā perioda sākumā ielaidām pa vieniem vārtiem, ļaujot pretiniekiem panākt neizšķirtu rezultātu - 3:3. Pēc tāda notikumu pavērsiena ķekavieši bija uz viļņa, bet mums vairs nekas nesanāca. "Lauga arī norāda, ka, pat neskatoties uz diviem zaudējumiem, viņa komandai vēl bija iespēja "ielēkt pēdējā vilcienā" uz Olimpiādes finālturnīru Cēsīs, taču rīdzinieku uzvara pār Kocēniem pārgaujiešiem ceļazīmi liedza.

 

Intervēja: Elīna Drēziņa