Par "Sporta Punkts" mēneša labāko spēlētāju Latvijas Florbola čempionāta sieviešu 1.līgā decembrī tika atzīta Kocēnu komandas "Rubene-1" uzbrucēja Rebeka Laure. 17 gadus vecā spēlētāja guva trīs rezultativitātes punktus zaudējumā pret FK "NND/RJTC", kā arī ar trīs vārtu guvumiem sekmēja kocēniešu uzvaru pār FK "SALA". R.Laure uzskata, ka viņas komandas galveno sāncenšu – lauvu un krustpiliešu – apvienošanās padarījusi Kocēnu komandas cīņu par triumfu 1.līgā vieglāku. Pēc pārbaudes spēlēm Somijā Latvijas junioru izlases sastāvā Laure secinājusi, ka pretinieču komandas izcēlās ar fizisko sagatavotību un komandas spēli.

 

Rebekai, kura savulaik spēlējusi arī volejbolu, florbolam pievērsties ieteica ģimene – tētis un brālis, jo abi pārstāv šim sporta veidam tik līdzīgo hokeju. "Sākumā gan florbols šķita dīvains, jo biju pieradusi vērot hokeju, bet par florbolu neko īsti nezināju. Bija tik nepierasti, ka uz laukuma no vienas puses notika viss tas pats, tikai bez ledus, bet no otras puses šķietami citādāk, " sarunā atklāj jaunā kocēniete.

 

Divas spēles pirms regulārā turnīra beigām "Rubene-1" jau garantējusi sev uzvaru tajā. Kocēniešu tuvākās sekotāja ir FK "SALA" komanda, kas uzskatāma par "Rīgas Lauvu" un "Krustpils" apvienojumu. Tieši lauvām Kocēnu vienība pagājušajā sezonā kapitulēja spēlē par zeltu. "Nebijām kārtīgi koncentrējušās, un nevarētu arī teikt, ka veiksme bija mūsu pusē. Tomēr jāatzīst, ka, acīmredzot, veicas stiprākajiem, jo "Rīgas Lauvas" izskatījās pārliecinošāk un labāk izmantoja savas iespējas. Regulārās turnīra laikā mums palīdzēja arī Virslīgas meitenes, taču šajā 1.līgas finālspēlē, manuprāt, viņas netika pilnvērtīgi izmantotas, kad tas bija visvairāk vajadzīgs. Šogad atkal mūsu mērķis ir zelts, ceru, ka šoreiz to izdosies izcīnīt."

 

Laurei, neskatoties uz to, ka uz papīra FK "SALA" sastāvs ir šķietami spēcīgāks nekā lauvu un krustpiliešu atdalīti virknējumi, parocīgāks šķiet pašreizējais spēku sadalījums. "Vecais formāts, kad šīs komandas 1.līgā cīnījās atsevišķi, man patika labāk, jo tagad, šķiet, pret šo apvienoto komandu spēlēt ir pat vieglāk. Pagājušajā sezonā katrai komandai bija savs stils, līdz ar to pret katru nācās spēlēt citādāk, principiālo cīņu bija vairāk."

 

Ņemot vērā ne pārāk vienlīdzīgo spēku sadalījumu starp pretendentēm uz medaļām un tabulas lejasdaļas vienībām ("Irlava/Tukums" un Cēsu "Lekrings"), nereti ļoti pārliecinošām uzvarām sekoja smagas cīņas par punktiem. "Šāda pārslēgšanās nav grūta, jo pret vājākām komandām var uztrenēt tehniku, savukārt spēlēs pret spēcīgākām pretiniecēm nepieciešams lielāks cīņasspars. Gūstu prieku no tā, ka šajās ne tik vieglajās spēlēs varu laukumā paveikt to, ko pirms kāda laika vēl nespēju."

 

Gluži kā novembra labākā spēlētāja, Rebekas komandas biedrene Laura Gaugere, arī Laure klubu "Rubene" vienlaicīgi pārstāv gan ELVI florbola līgā sievietēm, gan sieviešu 1.līgā. "Virslīgā, protams, ir daudz vairāk izaicinājumu. Tur, atšķirībā no 1.līgas, nevar atļauties kādā brīdī neuzskriet, jo tad laukumā esi praktiski neefektīva. Tiesa, nedrīkst arī veikt individuālus reidus pāri visam laukumam, izrādot savu tehniku, jo gluži vienkārši tiksi atbruņota. Jāspēlē komandas spēle un vairāk jādomā taktiski, kas man patīk daudz labāk, jo tādējādi var uztrenēt ātru domāšanu un spēles izpratni."

 

Kā viena no kandidātēm uz iekļūšanu Latvijas U-19 izlases sastāvā startam pasaules čempionātā Kanādā, Laure devās arī uz Somiju, kur izlases kreklā aizvadīja pārbaudes spēles pret vietējām komandām. "Tā kā spēlēju jau pagājušajā pasaules čempionātā 2014.gadā Polijā, man bija vieglāk, jo zināju, ko sagaidīt no pretiniecēm, treneriem un komandas biedrenēm. Dalība turnīrā parādīja, pie kā vēl jāpiestrādā, kā arī deva ļoti daudz pozitīvu emociju un pieredzes. Salīdzinot mūsu varējumu ar somietēm, jāatzīst, ka viņām ir daudz labāka fiziskā sagatavotība, kā arī tiek spēlēta tikai un vienīgi komandas spēle," stāsta Laure, piebilstot, ka komandas sadarbībai uzmanību visās nometnēs pievērš arī Latvijas junioru izlases treneris Jurijs Fedulovs. "Es turpināšu spēlēt un izbaudīt spēli. Pašai visvairāk jāpiestrādā pie spēles izpratnes, fiziskās un it īpaši psiholoģiskās sagatavotības. Es pat varētu teikt, ka pie pilnīgi visa."

 

Intervēja: Elīna Drēziņa